Erohusat artihkkala «Merkurius» veršuvnnaid gaskkas

Wikipedia'as/is
Sisdoallu sihkkojuvvon Sisdoallu lasihuvvon
<ref ="lk-sme">{{Girjegáldu | Čálli= Nuutinen, Anna Maaria, Tolvanen, Pirjo ja Alanen, Erkki | Namma = Luonddugirji 1 | Jahki = 2001 | Siidu = 110 | Olggosaddinbáiki = Anár | Olggosaddi = Sámediggi | Lohkanbeaivvi = 27.06.2017}}</ref>
div.
Gurgadas 1: Gurgadas 1:
{{SDG}}
[[Fiila:Mercury Mariner10.jpg|thumb|right|250px|Merkurius]]
[[Fiila:Mercury Mariner10.jpg|thumb|right|250px|Merkurius]]
[[Image:Mercury Internal Structure.svg|thumb|right|250px|
[[Fiila:Mercury Internal Structure.svg|thumb|right|250px|
1. Garra - 100–200&nbsp;km gasu<br />
1. Garra - 100–200&nbsp;km gasu<br />
2. Doavdnji - 600&nbsp;km gasu<br />
2. Doavdnji - 600&nbsp;km gasu<br />
3. Váimmus - 1800&nbsp;km guhku suonjar]]
3. Váimmus - 1800&nbsp;km guhku suonjar]]


'''Merkurius'''<ref ="lk-sme">{{Girjegáldu | Čálli= Nuutinen, Anna Maaria, Tolvanen, Pirjo ja Alanen, Erkki | Namma = Luonddugirji 1 | Jahki = 2001 | Siidu = 54 | Olggosaddinbáiki = [[Anár]] | Olggosaddi = [[Suoma Sámediggi|Sámediggi]] | Lohkanbeaivvi = 26.02.2020}}</ref>, [[beaivvášgoddi|beaivvášgotti]] unnimus [[planehtta]], lea lagamuš [[Beaivváš|Beaivváža]]. Nugo [[Eana]] ja eará beaivvášgotti [[planehta]]t, Merkuriusge jorrá Beaivváža birra. Merkuriusa astronomalaš mearkka lea [[Fiila:Mercury symbol.svg|50x25px|Mercurius]].
'''Merkurius'''<ref ="lk-sme">{{Girjegáldu | Čálli= Nuutinen, Anna Maaria, Tolvanen, Pirjo ja Alanen, Erkki | Namma = Luonddugirji 1 | Jahki = 2001 | Siidu = 54 | Olggosaddinbáiki = [[Anár]] | Olggosaddi = [[Suoma Sámediggi|Sámediggi]] | Lohkanbeaivvi = 26.02.2020}}</ref>, [[beaivvášgoddi|beaivvášgotti]] unnimus [[planehta]] ja lagamuš [[Beaivváš|Beaivváža]]. Nugo [[Eana]] ja eará beaivvášgotti [[planehta]]t, Merkuriusge jorrá Beaivváža birra. Merkuriusa astronomalaš mearkka lea [[Fiila:Mercury symbol.svg|50x25px|Mercurius]].


==Gáldut==
==Gáldut==

Veršuvdna guovvamánnu 25 b. 2020 dii. 23.32

Merkurius
1. Garra - 100–200 km gasu
2. Doavdnji - 600 km gasu
3. Váimmus - 1800 km guhku suonjar

Merkurius[1], beaivvášgotti unnimus planehta ja lagamuš Beaivváža. Nugo Eana ja eará beaivvášgotti planehtat, Merkuriusge jorrá Beaivváža birra. Merkuriusa astronomalaš mearkka lea Mercurius.

Gáldut

  1. Nuutinen, Anna Maaria, Tolvanen, Pirjo ja Alanen, Erkki: Luonddugirji 1, s. 54. Anár: Sámediggi, 2001.